Kas ir iedzimtā grēka doktrīna?

Mēs, katoļi, ticam, ka iedzimtā grēka doktrīna ir būtiska, lai saprastu cilvēka stāvokli. Saskaņā ar šo doktrīnu mēs visi piedzimstam stāvoklī, kurā trūkst sākotnējā svētuma un taisnīguma, Ādama un Ievas grēka rezultātā Ēdenes dārzā. Tas nav grēks, ko katrs cilvēks izdara individuāli, bet gan kaut kas, ko mēs visi esam mantojuši—traips mūsu cilvēka dabā. 1. Mozus grāmata 3, 1-19 stāsta par šo nepaklausību, kas ietekmēja visu cilvēci.

Mums iedzimtais grēks nav personīga vaina, bet stāvoklis, kas padara mūs tieksmi uz ļaunu. Katoliskās Baznīcas Katehisms skaidro, ka, lai gan mūsu daba ir ievainota ar šo grēku, tā nav pilnībā iznīcināta. Mums joprojām ir brīvība un atbildība, bet mēs saskaramies ar iekšēju cīņu, tieksmi uz grēku, ko sauc par kārību. Šī tieksme uz ļaunu ir klātesoša katrā no mums, kā Svētais Pāvils apraksta Vēstulē romiešiem 7, 15-23, kur viņš runā par cīņu starp vēlmi darīt labu un galu galā darīt ļaunu.

Iedzimtā grēka doktrīna ir izšķiroša, jo tā atklāj mūsu nepieciešamību pēc pestīšanas. Bez tās Kristus misijai nebūtu jēgas. Viņš nāca pasaulē, lai izpirktu cilvēci, lai atbrīvotu mūs no šī mantotā stāvokļa. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Jēzus mums piedāvāja ceļu uz izlīgumu ar Dievu. Vēstule romiešiem 5, 12-21 runā par to, kā grēks ienāca pasaulē caur vienu cilvēku, Ādamu, bet pestīšana nāca caur vienu, Kristu.

Mēs, katoļi, arī saprotam, ka kristības ir būtiskas šajā procesā. Kristības attīra mūs no iedzimtā grēka un dod mums jaunu dzīvi Kristū. Pats Jēzus teica: "Neviens nevar ieiet Dieva valstībā, ja vien viņš nav piedzimis no ūdens un Gara" (Jāņa 3, 5). Šis sakraments ir pirmais solis ceļā uz žēlastības un svētuma pilnu dzīvi. Bez tā mēs paliekam saistīti Ādama bērnu stāvoklī, tālu no dievišķās dzīves.