Vai katoļi tic brīvajai gribai?

Katoļi tic brīvajai gribai kā savas ticības centrālajam principam. Viņi uzskata, ka brīvā griba ir Dieva dāvana, kas ļauj ikvienam pieņemt apzinātus un morālus lēmumus, izvēloties starp labo un ļauno. Šī pārliecība dziļi sakņojas Svētajos Rakstos un Baznīcas mācībā, kas apliecina, ka, pat pēc sākotnējā grēka, cilvēks pilnībā nezaudēja spēju izvēlēties, lai gan šī spēja tika vājināta. Tridentas koncils uzsvēra, ka brīvā griba paliek neskarta un spēj sadarboties ar Dieva žēlastību.

Cilvēka brīvība, saskaņā ar katoļu doktrīnu, ir cieši saistīta ar personas cieņu. Katoļu Baznīcas Katehisms norāda, ka cilvēka rīcība ir slavējama vai nosodāma tieši tāpēc, ka tā izriet no brīvības. Galatiešiem 5, 13 Pāvils mudina kristiešus izmantot savu brīvību nevis sev, bet citu kalpošanai, parādot, ka patiesā brīvība ir saistīta ar mīlestību un atbildību. Līdz ar to katoļi brīvo gribu uztver kā spēju izvēlēties labo, īpaši cenšoties sekot Dieva gribai.

Katoļu tradīcija arī uzsver, ka brīvā griba nav licence darīt jebko, bet gan atbildība. Saskaņā ar Baznīcas mācību, patiesā brīvība ir spēja pielāgoties Dieva morālajam likumam. "Gaudium et Spes" uzsver, ka "tikai brīvībā cilvēks var vērsties pie laba", pastiprinot ideju, ka cilvēkam vajadzētu izmantot savu brīvību, lai darītu labu un tādējādi atspoguļotu Dieva tēlu.