Kāpēc katoļi svin Euharistiju?

Katoļi svin Euharistiju, jo tā ir kristīgās dzīves sirds un lielākais sakraments, kā to māca Katoliskās Baznīcas katehisms (CIC 1324). Euharistijā mēs svinam Kristus upuri pie krusta, to atkārtojot bez asiņu izliešanas maizes un vīna veidā, kas patiesi pārvēršas par Jēzus Kristus miesu un asinīm.

Jēzus Kristus iedibināja Euharistiju Pēdējās vakariņās, kā tas aprakstīts Lūkas 22,19: "Šī ir mana miesa, kas tiek dota par jums; dariet to manā piemiņā." Šeit Kristus pavēl saviem mācekļiem atkārtot šo rīcību, atjaunojot savu klātbūtni starp mums. Viņš neteica, ka tas ir tikai simbols, bet patiesi viņa miesa un asinis. Tas tiek apstiprināts arī Mateja 26,26-28, kur Jēzus skaidri saka: "Šī ir mana miesa... šīs ir manas asinis."

Turklāt Jāņa 6,51 Jēzus paziņo: "Es esmu dzīvais maize, kas nākusi no debesīm; kas ēd šo maizi, dzīvos mūžīgi. Un maize, ko es došu, ir mana miesa par pasaules dzīvību." Šis solījums par mūžīgo dzīvi tiek izpildīts Euharistijā, kur ticīgie piedalās viņa upurī un intīmi vienojas ar Kristu. Katehisms māca, ka Euharistija "satur visu Baznīcas garīgo bagātību, proti, pašu Kristu" (CIC 1324). Tādēļ, pieņemot Euharistiju, ticīgie saņem pašu Kristu, vienojoties ar viņa mistisko miesu, Baznīcu.

Saskaņā ar Katoliskās Baznīcas katehismu (CIC 1366), Euharistija nav tikai simboliska piemiņa, bet Kristus upura atkārtojums. Tādējādi katoļi svin Euharistiju, jo Kristus teica: "Dariet to manā piemiņā," un caur to mēs piedalāmies viņa pestīšanas upurī un saņemam garīgu atjaunotni.